Par racionālu sadarbību

Par racionālu sadarbību

Pēdējā iespēja pieteikties Eiropas fondu līdzfinansējumam: šogad vajadzētu sakārtot dokumentus, lai nākamgad nosiltinātu ēkas

 

Par «Jūrmalas namsaimnieka” plāniem šim gadam stāsta Kaspars Drubazs, uzņēmuma ekspluatācijas daļas vadītājs.

- Plāni ir diezgan lieli, bet, kā parasti, problēma ir ar apmaksu. Ir mājas, kurām jau ir naudas uzkrājums, gan teorētiskais, gan reālais, tas ir – cilvēki ir apmaksājuši visus rēķinus. Tad ir reāla nauda, un mēs sākam mainīt logus, jumtus mainīt, remontēt, bet ļoti daudzām mājam ir tāda problēma, ka teorētiski uzkrājums ir – jo mēs rēķinus esam izrakstījuši, un ir ļoti lieli parādi. Mēs parādnieku sarakstus dodam māju vecākajiem, padomēm, jo cilvēki saprot, ja viņi grib jaunus logus, remontus, jaunus siltummezglus, tad tam ir nepieciešama nauda. Pašiem jau tā nauda ir jāsamaksā. Viņi arī strādā ar saviem parādniekiem.

Vēl mums tagad ir diezgan liels juristu štats, kas arī strādā ar parādniekiem – galvenokārt, protams, ar ļaunprātīgajiem, kas mums ir jau gadu gadiem krājuši šo parādu. Ja cilvēkam ir parāds, tad aicinām – nāc pie mums, saskaņojam apmaksas grafiku, parakstam. Ja pēc grafika tiek maksāts, protamas, ka mums nav pašmērķis iesūdzēt tiesā visus, kurus varētu. Ja ir grafiks, cilvēks maksā, tad nav problēmu. Ja cilvēks maksā un mēs redzam, ka ir šī pozitīvā tendence, ka parāds tiek dzēsts, mēs varam jau pirms pilnīgas parāda dzēšanas izdarīt remontu, ja esam droši, ka nauda pārskatāmā nākotnē – teiksim, gada laikā – mums atnāks. Taču mums nav tik daudz brīvas nauda, lai visai pilsētai kredītā izdarītu visu, ko vien mēs un iedzīvotāji gribētu, un tad gaidīt gadu šo naudu kaut kad atpakaļ. Reāli puse pilsētas iedzīvotāju dzīvo mūsu apsaimniekotajās mājās. Tāpēc ir liels aicinājums – jo mājā ir augstāks apmaksas procents, jo ātrāk mēs varam pieķerties un izdarīt šos nepieciešamos darbus.

Runājot par iedzīvotāju labo gribu un apzinīgumu – tad ir jārunā arī par ūdens patēriņa skaitītājiem. Ar tiem ir Dieva zīmes. Mēs nevaram ielīst katrā dzīvoklī, lai gan ir redzams, ka ūdens kaut kur „aiziet gar malu”. Tas nav «Jūrmalas namsaimnieks”, kurš piebrauc ar cisternu un aizved 50 kubikmetrus ūdens mēnesī prom. Tas ūdens jau tiek iztērēts.

Tagad pamazām pārejam uz attālinātās nolasīšanas augstas klases ūdens patēriņa mērītājiem. Šogad esam iecerējuši apmēram 50 mājās Jūrmalā nomainīt vecā tipa ūdensskaitītājus ar jauniem, modernākiem, ar attālinātu nolasāmību. Iedzīvotājiem vairs nebūs reizi mēnesī jāatceras pareizā dienā nodot šos skaitītāja rādītājus: tad aizmirstas, tad tie ir neprecīzi, cits neapskatās un iedod aptuvenu ciparu. Tad, protams, galā nekādas skaidrības nav – kur ir reālais patēriņš, kur ir nozagts, kur ir vienkārši sajaukti cipari. Plus šos skaitītājus nevar ietekmēt ar magnētiem, spailēm – sistēma to uzreiz uzrāda. Tas nav ļoti lēti, bet, ja parēķina, cik cilvēkiem ir jāmaksā šī nozagtā starpība, tad bieži vien nomaiņa atmaksājas jau dažos mēnešos. Ir dažas mājas, kurās mēs jau gada sākumā sāksim mainīt šos skaitītājus, - mājās, kurām ir uzkrājumi. Daudziem tas ir ielikts šī gada plānā: šogad viņi krāj naudu šiem skaitītājiem, un tad, ja mēs gada vidū redzēsim, ka nauda tiek maksāta, mēs negaidīsim decembra beigas, lai visiem reizē uzliktu attālināti nolasāmos skaitītājus.

Vēl vienā otrā mājā šogad ir problēmas ar apkuri, jo tajās ir vecie padomju laika siltummezgli, kas rada problēmas gan iedzīvotājiem, gan mums, gan „Jūrmalas Siltumam”. Te jau bija Dubultos mājas. Jo mazāk šādu veco siltummezglu paliek, jo vairāk šim mājām ir problēmas: sistēmās tiek iekšā gaiss, tad mēs skrienam un atgaisojam, rezultātā viens otrs iedzīvotājs savu dzīvesbiedru redz retāk nekā mūsu santehniķi, kurš ir spiests iet pa dzīvokļiem un atgaisot šo sistēmu. Radiatori nesilda, naktī burbuļo, tā ka visi pamostas... Tā nav ļaunprātība, bet nemodernizētu siltummezglu vaina, kuru nomaiņai diemžēl arī ir nepieciešama nauda.

Ir mājas, kuras normāli maksā rēķinus, tad to uzreiz var redzēt: ir nomainīts jumts, nomainīti logi, ielikts jauns siltummezgls, jaunas durvis, iedzīvotāju padome strādā ar parādniekiem, un esam apmierināti gan mēs, gan iedzīvotāji.

Namu apsaimniekotājam ir ļoti svarīga nama iedzīvotāju pašpārvalde. Mēs to atbalstām, jo tā ir vieglāk strādāt – nevis ar 100 dzīvokļu īpašniekiem katru atsevišķi, bet ja ir mājas padome, kas bieži vien pat ir neoficiāla, bet, ja viņi ir autoritātes mājas iedzīvotājiem, tad arī mēs viņus tieši tāpat cienām un ar viņiem strādājam. Mums ir vēsturiski izveidojusies neuzticība pret jebkuru veidojumu, kas kaut attāli atgādina valstisku struktūru – ka tur noteikti ir blēži, tie mūs apšņāks, būs kaut kādas cūcības, bet, ja šis mājas vecākais, ar kuru mēs strādājam, var pierādīt, ka viss ir godīgi un pārskatāmi, lūdzu, te ir skaitļi un dati, un te jūs redzat uzliktu jaunu jumtu un te ir siltummezgls, tad pēc tam arī paši iedzīvotāji vairāk uzticas šai mājas padomei. Tas mums ļoti atvieglo darbu. Katrs cilvēks, protams, ir citādāks, bet mums ir vienkāršāk izstāstīt problēmu, parādīt skaitļus un vienoties par kopīgu risinājumu ar vienu vai dažiem cilvēkiem, nekā ar visu māju. Kad esam saukuši mājas sapulces, ir bijuši pat gadījumi, kad tas beidzas ar policijas iejaukšanos, jo iedzīvotāji paši savā starpā nesatiek. Līdz ar to risinājuma nav: atbrauc policija, sastāda protokolu galvenajiem dalībniekiem, un ar to mājas sapulce ir beigusies.

Ir jau anekdotiski, ka augšējā stāva iedzīvotāji grib jaunu jumtu, pirmā stāva iedzīvotāji – jaunu kanalizāciju, bet tiem, kas pa vidu – kāpņu telpai jaunus logus. Un ir grūti pārliecināt pirmo stāvu, ka jumts tek un ir jāmaina, un otrādi: augšējo stāvu pārliecināt, ka pagrabā jāmaina kanalizācijas caurules, jo pirmā stāva iemītniekiem čības peld pretī, kad atver dzīvokļa durvis. Pēdējos gados ir diezgan daudz izdarīts māju sakārtošanā, bet pārrāvums starp 80. gadu beigām un 2000. gadu sākumu, kad mājās tika ieguldīts ļoti maz līdzekļu, tā sekas vēl nav novērstas.

Ir mājas, kuras ir labākā stāvoklī – nomainīti jumti, stāvvadi, logi kāpņu telpās, bet ir mājas, kas ir apzināti atteikušās no visiem apsaimniekošanas maksas paaugstinājumiem. Apsaimniekošanas maksa jau netiek paaugstināta vienkārši tā (uzsit knipi – red. piez.): pieliekam 20 centus klāt, jo mēs tā gribam! – katra šī paaugstināšana ir pamatota. Ir konkrēta summa, kas nepieciešama jaunam jumtam, jaunam siltummezglam, vēl kādam lielam, nopietnam darbam, un, ja mēs pieliksim klāt uz šo un nākamo gadu 15-20 centus par kvadrātmetru, mēs sakrāsim, piemēram, logiem. Vai mājas apmalei, vai jumtam, vai vēl kaut kam. Bet, ja iedzīvotāji atnāk un klientu apsaimniekošanas centrā uzraksta iesniegumu: nē, lūdzu, neko nemainām, paliekam pie vecās apsaimniekošanas maksas, tad mēs varam tikai veco jumtu pielāpīt, caurulei apmainīt vienu posmu, ārdurvis – salabot tās pašas vecās. Jebkurš darbs prasa līdzekļus.

Jūrmalā nosiltinātas ir tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas mājas. «Jūrmalas namsaimnieks» aicina mājas siltināt jau kopš 2000. gada, kad vēl nebija pieejami ES, bet citi starptautiski fondi. Saucām sapulces un teicām: Eiropa mums dāvina naudu, pieliekam klāt mazliet savu naudu, un siltinām mājas! To, ko mums bieži vien atbildēja iedzīvotāji, avīzē rakstīt nevar. Tagad redzam, ka ir pilsētas provincēs, kur ir nosiltināts milzīgs daudzums māju, un visi ir apmierināti, un ir Jūrmala, kas ir lielā pilsēta, un nosiltināts nav gandrīz nekas. Iepriekšējie Eiropas fondi ir veiksmīgi palaisti garām, tūlīt būs pieejami nākamie, iespējams, beidzamie. «Jūrmalas namsaimnieks» tur roku uz pulsa: februāra vidū vajadzētu pieņemt Ministru Kabineta noteikumus, kas regulēs šo jauno Eiropas fondu apguvi. Februāra beigās būs skaidrs tālākais rīcības algoritms, kas ir jādara, lai dabūtu naudu no Eiropas fondiem māju atjaunošanai un siltināšanai. Arī iedzīvotājiem pašiem ir jāorganizējas.

Ir formulēts, ka fondi līdz 50% subsidēs šos darbus, nav vairs tik skaisti, kā bija agrāk, kad bija pat līdz 70%. Lūgums cilvēkiem, kaimiņiem savā starpā šo jautājumu pārrunāt. Es ļoti šaubos, vai reāli kādus darbus varēs sāk 2016. gadā, jo kamēr augstajos kabinetos visu noregulēs, izdomās un pieņems šo kārtību, kamēr tiks vākti iedzīvotāju paraksti, skaņoti projekti, līgumi... Šogad vajadzētu vismaz visus šos dokumentus sakārtot, lai mēs nākamgad varētu uzsākt reālu darbu. Visu Jūrmalu, protams, nepaspēsim nosiltināt, bet vismaz tās mājas, kuras ir spējīgas pašorganizēties, - lūdzu, sadarbojieties ar «Jūrmalas namsaimnieku»!

Ja māja ir kārtībā, tad gan iedzīvotājiem ir labāk un lētāk, gan apsaimniekotājam ir vieglāk strādāt ar šādu māju.

Par to varam pārliecināties apkalpojot Jūrmalā arī jauno projektu daudzdzīvokļu ēkas. Protams, šo namu apsaimniekošana ir ar savu specifiku. Katrā ziņā šajā gadā plānojam ieņemt aktīvāku pozīciju šajā Jūrmalas elitāro daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas tirgus nišā.